Es pārāk daudz neuzdomāju par pārtiku, īsi pirms es pirmo reizi esmu stāvoklī. Es tikko ēdu. Dažreiz pārāk daudz, dažkārt nepietiek. Dažreiz es pagatavoju un dažreiz es ēdu gatavotus ēdienus. Pārtika bija tikai līdzeklis, lai beigtu. Kamēr tas nebija. Dažus gadus pirms man bija iestājusies grūtniecība, es apmeklēju vienu no saviem pirmajiem draugiem, kam bija bērns. Viņai bija ļoti skaidras idejas par to, kā barot savu meitu un lielu daļu no viņas ēdiena mājās. Viņš teica, ka es tikai nopirku bioloģiskos piena produktus. Atceries, tas bija vairāk nekā pirms 15 gadiem, un tāpat kā vairums amerikāņu tajā laikā es neko nezināju par bioloģisko pārtiku. Es neesmu redzējis nevienu no mūsu vietējiem pārtikas produktiem un neko par to neesmu dzirdējis no plašsaziņas līdzekļiem. Mans draugs paskaidroja visu, ko zināja par hormoniem un antibiotikām pienā, ko mēs dzeram, tieši to pienu, ko mēs bērniem deva, un ko viņa teica, atsaukusies ar mani. Varbūt tas man bija ārsts; varbūt tas bija tāpēc, ka es ceru, ka esi mamma kādreiz un gribēju to darīt tieši maniem nākamajiem bērniem. Neatkarīgi no iemesla, vienā no nedaudzajiem drakoniskajiem lēmumiem, ko es jebkad esmu gatavojis par pārtiku, es devos taisni uz leju pa šo līniju un pārtraucu pērk nebioloģisku pienu, sviestu un jogurtu.

Vlogs #2 - weekends, bio iepirkumi, kā pagatavot tapioku jeb manioku | Bioblogs.lv (Septembris 2021).